nokodīt
nokodīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokodu | nokodām | nokodīju | nokodījām | nokodīšu | nokodīsim |
| 2. pers. | nokodi | nokodāt | nokodīji | nokodījāt | nokodīsi | nokodīsiet, nokodīsit |
| 3. pers. | nokoda | nokodīja | nokodīs | |||
Pavēles izteiksme: nokodi (vsk. 2. pers.), nokodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokodot (tag.), nokodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokodītu
Vajadzības izteiksme: jānokoda
1.Kožot atdalīt nost.
2.Vairākkārt kožot, arī dzeļot, radīt koduma, dzēluma brūces.
3.apvidvārds Saņemt vairāku (parasti kukaiņu) kodienus.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiklīdz biju aizlidojis pie gardi smaržojošās pils, uzreiz nokodu vairākus lielus karameles sienas gabalus.
- Un es nokodu savas mēles galu.
- Man arī gandrīz nokodi mēli!
- – Saslējies es nokodu kumosu, noriju un aizturēju elpu, kad vēl viens nevēlams svešķermenis piebiedrojās tam sajaukumam, kas manī jau bija.
- Es mēģināju to celt un grūst, līdz pārguru, un tad es tā sadusmojos, ka nokodu gabaliņu no stūra, – bet no tā man sasāpējās zobi.