noklenderēt
noklenderēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklenderēju | noklenderējam | noklenderēju | noklenderējām | noklenderēšu | noklenderēsim |
| 2. pers. | noklenderē | noklenderējat | noklenderēji | noklenderējāt | noklenderēsi | noklenderēsiet, noklenderēsit |
| 3. pers. | noklenderē | noklenderēja | noklenderēs | |||
Pavēles izteiksme: noklenderē (vsk. 2. pers.), noklenderējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklenderējot (tag.), noklenderēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklenderētu
Vajadzības izteiksme: jānoklenderē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet domas, kuras Tu man piešķiri, par visādiem noklenderējušiem subjektiem, man patiesi nopietni nav nākušas.
- Pat tie, kurus nemaz neatceros vai vispār nejūtos pazīstam, mani uzņem kā sengaidītu, ilgu laiku nezin kur noklenderējušu pašu cilvēku.
- Uzmanīgi noklenderēju no Kaķīškalna, bet fonā jau redzu, ka man ir sekotājs.
- Jājautā, ar ko vairāk var lepoties – vai ar par vecāku naudiņu noklenderētu vasaru, vai ar vienu smagu darba mēnesi un paša nopelnītu naudu?