nokavēt
nokavēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nokavēju | nokavējam | nokavēju | nokavējām | nokavēšu | nokavēsim |
2. pers. | nokavē | nokavējat | nokavēji | nokavējāt | nokavēsi | nokavēsiet, nokavēsit |
3. pers. | nokavē | nokavēja | nokavēs |
Pavēles izteiksme: nokavē (vsk. 2. pers.), nokavējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokavējot (tag.), nokavēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokavētu
Vajadzības izteiksme: jānokavē
1.Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
1.1.intransitīvs
1.3.Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
1.4.Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
2.Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt nokavēto.
- Atgūt nokavēto idioma — paveikt to, kas nav laikā izdarīts
2.1.intransitīvs
2.2.Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
3.Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt.
3.1.Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
4.lieto: pareti Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas saistāms ar retām paraugu ievākšanas reizēm un nokavētu indukcijas fāzi.
- Tad nepaspēju vācu valodas eksāmenus nokārtot, pēc tam nokavēju pieteikšanos.
- Tie cīkstoņi, kas svēršanos nokavēs, nevarēs piedalīties oficiālajās sacensībās.
- Ja nokavē, tad nākošais ieradīsies pēc 2 minūtēm, vai ...
- Teds ieradās agrāk un viņu nokavēju, bet Kristers ieradīsies vēlāk.