nokarot
nokarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokaroju | nokarojam | nokaroju | nokarojām | nokarošu | nokarosim |
| 2. pers. | nokaro | nokarojat | nokaroji | nokarojāt | nokarosi | nokarosiet, nokarosit |
| 3. pers. | nokaro | nokaroja | nokaros | |||
Pavēles izteiksme: nokaro (vsk. 2. pers.), nokarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokarojot (tag.), nokarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokarotu
Vajadzības izteiksme: jānokaro
1.Karot un pabeigt karot.
2.Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Bet kā tev pašai liekas: tu laikam savu tiesu būsi nokarojusi?
- — Bet skiti neieiet impērijā, - atgādināja Bruts, asinādams nagu bakstāmo, - vēl viņus neesam nokarojuši.
- Mātes tēvs, unikāls tips, brīvprātīgi pieteicies 1914. gadā armijā, visu karu nokarojis, 1921. gadā atgriezies no Krievijas.
- Pirmo kara gadu nokarojis par pulka komisāru, pēc vasaras kaujām pēkšņi diezin kāpēc kļuva par pulka komandiera vietnieku ierindas dienestā.
- šajā vienībā nokaroju līdz kapitulācijai