nokārpīt
nokārpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokārpu | nokārpām | nokārpīju | nokārpījām | nokārpīšu | nokārpīsim |
| 2. pers. | nokārpi | nokārpāt | nokārpīji | nokārpījāt | nokārpīsi | nokārpīsiet, nokārpīsit |
| 3. pers. | nokārpa | nokārpīja | nokārpīs | |||
Pavēles izteiksme: nokārpi (vsk. 2. pers.), nokārpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokārpot (tag.), nokārpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokārpītu
Vajadzības izteiksme: jānokārpa
Kārpot novirzīt nost.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad sēnes sāka uzpirkt, visu nokārpīja.
- nokārpi sniegu no lieveņa
- šis ātri piededzināja un nākamajā dienā nokārpām nebija ne miņas.
- Darbību secīgums gan bija šāds: sākumā pērtšanās ( tas ir - sagaidīt, kad atmaigs dubļi, kas sedz ādu), bet jau pēc tam " nokārpīt" viņu ar nagiem, audekla salveti vai maisu, kas ir piepildīts ar rīsu salmiem.