noglabāt
noglabāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | noglabāju | noglabājam | noglabāju | noglabājām | noglabāšu | noglabāsim |
2. pers. | noglabā | noglabājat | noglabāji | noglabājāt | noglabāsi | noglabāsiet, noglabāsit |
3. pers. | noglabā | noglabāja | noglabās |
Pavēles izteiksme: noglabā (vsk. 2. pers.), noglabājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noglabājot (tag.), noglabāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noglabātu
Vajadzības izteiksme: jānoglabā
1.Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
2.pārnestā nozīmē Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slāvi mēdza nogrieztos matus rūpīgi noglabāt un mirušajam likt līdzi zārkā.
- Pārskata sēklu krājumus un noglabā tos drošos traukos grauzējiem nepieejamās vietās.
- Ja mērce noglabāta saldētavā, tad pa nakti izņem to atlaisties.
- Sajauc visas marinādes sastāvdaļas, noglabājot dažus kinzas zaļumus vistas pasniegšanai.
- Reiz iedvesmojos un noglabāju atmiņā, lai labākajā brīdī liktu lietā!