noformulēt
noformulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noformulēju | noformulējam | noformulēju | noformulējām | noformulēšu | noformulēsim |
| 2. pers. | noformulē | noformulējat | noformulēji | noformulējāt | noformulēsi | noformulēsiet, noformulēsit |
| 3. pers. | noformulē | noformulēja | noformulēs | |||
Pavēles izteiksme: noformulē (vsk. 2. pers.), noformulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noformulējot (tag.), noformulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noformulētu
Vajadzības izteiksme: jānoformulē
Formulēt un pabeigt formulēt.
Avoti: MLVV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A. O. Varbūt es vēlējos sevi noformulēt jeb definēt kā cilvēku.
- Katrā ziņā noformulētais krietni vien sniedzas pāri patīk/nepatīk robežām.
- Vinikots noformulēja, kad ideālās mammas loma kļūst kaitīga pašam bērnam.
- Viņi, kad mani noķēra, protams, noformulēja kā bēgšanu.
- Vienā no virsrakstiem pēc aizvakardienas sarunas, tas tika noformulēts šādi...