nodipināt
nodipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nodipinu | nodipinām | nodipināju | nodipinājām | nodipināšu | nodipināsim |
2. pers. | nodipini | nodipināt | nodipināji | nodipinājāt | nodipināsi | nodipināsiet, nodipināsit |
3. pers. | nodipina | nodipināja | nodipinās |
Pavēles izteiksme: nodipini (vsk. 2. pers.), nodipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodipinot (tag.), nodipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodipinātu
Vajadzības izteiksme: jānodipina
1.Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Septiņi; Harija mājā sākās rosība; pie atejas drūzmējās rinda; cauri plānajām sienām dzirdama ūdens šalkoņa, bārdas skuvekļa rūkoņa; vienās apakšbiksēs pa kāpnēm nodipināja plikpaurainais Igors; Inga pagājušonedēļ sacīja, ka pārvākšoties; Mežaparks esot pārāk tālu no darba; Žeņa apgalvoja, ka Igors atkal sācis zagt; naktīs pazūdot; laikam noilgojies pēc ķurķa.
- Uzmanīgi steberējām lejā, ik pa laikam palecot malā un ieķeroties akmeņos vai zāles stiebros, laidām garām sportistus, kuri nodipināja mums regulāri garām vidēji ar trīs reizes lielāku ātrumu .