nodipēt
nodipēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodipu | nodipam | nodipēju | nodipējām | nodipēšu | nodipēsim |
| 2. pers. | nodipi | nodipat | nodipēji | nodipējāt | nodipēsi | nodipēsiet, nodipēsit |
| 3. pers. | nodip | nodipēja | nodipēs | |||
Pavēles izteiksme: nodipi (vsk. 2. pers.), nodipiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodipot (tag.), nodipēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodipētu
Vajadzības izteiksme: jānodip
Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Auders saka celdamies, kad sakarnieka soļi aizejot nodipējuši pa kāpnēm.
- Durvis aizveras, un mātes soļi — ātri un viegli — nodip kāpnēs.
- Uz pakāpieniem steidzīgi nodipēja soļi, un no trepju nišas bezmaz krišus izkrita vācietēns.
- Mazā roka sniedzās pēc elektrības slēdža, soļi nodipēja pagriezienā uz virtuvi un atkal tuvojās.
- Viņu soļi nodip pār pagalmu.