nodeklamēt
nodeklamēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodeklamēju | nodeklamējam | nodeklamēju | nodeklamējām | nodeklamēšu | nodeklamēsim |
| 2. pers. | nodeklamē | nodeklamējat | nodeklamēji | nodeklamējāt | nodeklamēsi | nodeklamēsiet, nodeklamēsit |
| 3. pers. | nodeklamē | nodeklamēja | nodeklamēs | |||
Pavēles izteiksme: nodeklamē (vsk. 2. pers.), nodeklamējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodeklamējot (tag.), nodeklamēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodeklamētu
Vajadzības izteiksme: jānodeklamē
Deklamēt un pabeigt deklamēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakarā Langes kungs pastāstīja dažas labas anekdotes un nodeklamēja jūrnieka dziesmas.
- Malvīne nodeklamēja vakarējošajai Rīgai tieši ausī un apmierināti aizvēra logu.
- romānu, miegā pamanījās sacerēt un skaļi nodeklamēt nesliktu dzejoli.
- Nodeklamēju dažas rindiņas no Balādes un sajutu aukstus drebuļus.
- — Nodeklamējiet man kādu dzejoli, — Zinaida pusbalsī teica un atspiedās uz elkoņa.