nodegulis
nodegulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nodegulis | nodeguļi |
| Ģen. | nodeguļa | nodeguļu |
| Dat. | nodegulim | nodeguļiem |
| Akuz. | nodeguli | nodeguļus |
| Lok. | nodegulī | nodeguļos |
Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tušs sparīgi soļoja pa fašīnu ceļu, pamezdams aiz sevis nodeguļus.
- Kā viena bija cauri, tā trīcošām rokām pie nodeguļa aizpīpēja nākamo.
- Tētis ar bezspēkā nolaistiem spārniem gulēja starp cigarešu nodeguļiem un izlietotiem tējas maisiņiem.
- Bruno Gulbis kāri ievelk pēdējo cigaretes dūmu un nospiež nodeguli pret pelnutrauka stūri.
- Aizkarus atkal atvelk vaļā, un sveču nodeguļus novāc.