nodabūt
Lietojuma biežums :
nodabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
2.Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
2.2.Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri