Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ribaks gan nesaprata, taču pareizi nojauta, ko šis tur latviešu valodā nobuldurē.
- Lai gan var gadīties, ka, noguruma mākta, kādam savu vārdu netīšām esmu nobuldurējusi.
- Skaļi viņš tēlotā bezbēdībā nobuldurēja:
- Mazgādami Etānam kājas un skrāpēdami no tām pieskretušos netīrumus, jūs pa gabaliņam atsaucāt atmiņā šī cilvēka dzīvi, soli pa solim izsekojāt viņa noieto ceļu kopš pašas tās dienas, kad viņš bija parādījies Sniegavijā, — pirms daudzum daudziem gadiem kādā slapjdraņķīgā rītā viņš atīrās pie jūsu krasta, laivā piecēlās stāvus, piemiegtām acīm pārlaida skatienu jūsu baltajām kā sāls mājiņām, kuras izkaisītas pa nogāzēm, kā piemērodams jūsu dzīvi sev, savam skatienam, jūtām un prātam, bet pēc tam savā nodabā pasmaidīja, lai gan itin kā nebūtu bijis nekāda iegansta ņirgāties, no laivas dibena paņēma savu bisi, kura jau tolaik bija veclaicīga un caur stobru lādējama, un pieliecās vēlreiz, bet, kad bija atliecies taisns, rokā viņš turēja nelielu sainīti ar mantām, pēc tam izlēca no laivas, kura pēc ilgās peldēšanas apglumējusi ar zaļām dūņām, pavērsa pret to savu neglīto seju, kaut ko nobuldurēja un ar kāju atgrūda laivu tālāk no krasta.
- Džeks nobuldurēja un atkal laidās miegā