nobraukšķēt
nobraukšķēt apvidvārds
Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne visai ilgi, jau lācis atstiepa stropu un nosvieda uz abru, ka nobraukšķēja vien, tad nāca vilks ar aunu, lapsa ar zostēviņu un beidzot zaķis ar kāpostu galviņu.