nobraucīt
nobraucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobrauku | nobraukām | nobraucīju | nobraucījām | nobraucīšu | nobraucīsim |
| 2. pers. | nobrauki | nobraukāt | nobraucīji | nobraucījāt | nobraucīsi | nobraucīsiet, nobraucīsit |
| 3. pers. | nobrauka | nobraucīja | nobraucīs | |||
Pavēles izteiksme: nobrauki (vsk. 2. pers.), nobraukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobraukot (tag.), nobraucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobraucītu
Vajadzības izteiksme: jānobrauka
1.Braukot atdalīt nost.
1.1.Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
2.Noberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
2.1.Novilkt (parasti roku gar ko).
2.2.Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
3.Noglaudīt (parasti savu bārdu, ūsas).
4.Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nobrauka ugunspuķei veselīgākās lapas no ziedu daļas uz leju līdz pusei.
- 5. Noņem papīru un ar nazi nobrauki pielipušās miziņas šķīvī.
- Bet pelēkās kārtiņas nobraucīšana no ērkšķogām man nekādas pūles nesagādāja.
- Beigās nogāzās pie žoga augusī milzu egle, galotne nobraucīja virtuves logu.
- Viņš nobraucīja savu gludi skūto vaigu un atkal paskatījās pa autobusa logu ārā.