nošalkt
nošalkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošalcu | nošalcam | nošalcu | nošalcām | nošalkšu | nošalksim |
| 2. pers. | nošalc | nošalcat | nošalci | nošalcāt | nošalksi | nošalksiet, nošalksit |
| 3. pers. | nošalc | nošalca | nošalks | |||
Pavēles izteiksme: nošalc (vsk. 2. pers.), nošalciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošalcot (tag.), nošalkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošalktu
Vajadzības izteiksme: jānošalc
1.Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
2.Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam viņš novilka jaku un gaisā nošalca rozā apmetnis.
- Jautri nošalca ūdens no krāna, piepildīdams paģiru lāpāmo krūzi.
- Kaut kur tālumā kā apspiests elsiens pāri mežu galotnēm nošalc vēja pūtiens.
- Es dzirdu, kā nama sētas dziļumā nošalc ūdens strūkla, ietriekdamās lejkannā.
- Ūdens tikko dzirdami nošalca, laivai atgrūžoties no laipas.