nošalkot
nošalkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošalkoju | nošalkojam | nošalkoju | nošalkojām | nošalkošu | nošalkosim |
| 2. pers. | nošalko | nošalkojat | nošalkoji | nošalkojāt | nošalkosi | nošalkosiet, nošalkosit |
| 3. pers. | nošalko | nošalkoja | nošalkos | |||
Pavēles izteiksme: nošalko (vsk. 2. pers.), nošalkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošalkojot (tag.), nošalkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošalkotu
Vajadzības izteiksme: jānošalko
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Visur," nošalko ūdens.
- Vējstiklā nošalkoja garāmslīdošās fūres spēks.
- Aizmetu prom melnajā laukā, stiebri noliecās, noviļņoja, nošalkoja, iepina, sapina, ievīkstīja pudeli, aptinās apkārt, aizvilka, paslēpa, noslēpa, nobāza, nogrūda kaut kur, lai tikai nesaplīst.
- Nošalko gaiss
- laiks īsi pirms pusnakts ir apstājies cikādes atkal un atkal tā atkārto vienīgo takti ka skaņa ieķeras tumsā un izplūst cipreses ietiecas debesīs pārvēršas zvaigznēs bez nožēlas zinot ka kritīs un sadegs pirms atnācis rīts smaržodams reizē pēc rozēm un kalstošas zāles augumam piekļaujas gaiss un neatlaiž vairs nemanāms pārlaižas eņģelis nošalko lapotnēs vējš aizripo akmens laiks ritumu atsāk un mirklis par atmiņām pārvēršas vai tiešām tas gājējs uz ceļa man blakus bij' mūžīgais Dievs