nošķūtēt
nošķūtēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošķūtēju | nošķūtējam | nošķūtēju | nošķūtējām | nošķūtēšu | nošķūtēsim |
| 2. pers. | nošķūtē | nošķūtējat | nošķūtēji | nošķūtējāt | nošķūtēsi | nošķūtēsiet, nošķūtēsit |
| 3. pers. | nošķūtē | nošķūtēja | nošķūtēs | |||
Pavēles izteiksme: nošķūtē (vsk. 2. pers.), nošķūtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošķūtējot (tag.), nošķūtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošķūtētu
Vajadzības izteiksme: jānošķūtē
Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli).
Avoti: LLVV