nošķūrēt
nošķūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nošķūrēju | nošķūrējam | nošķūrēju | nošķūrējām | nošķūrēšu | nošķūrēsim |
2. pers. | nošķūrē | nošķūrējat | nošķūrēji | nošķūrējāt | nošķūrēsi | nošķūrēsiet, nošķūrēsit |
3. pers. | nošķūrē | nošķūrēja | nošķūrēs |
Pavēles izteiksme: nošķūrē (vsk. 2. pers.), nošķūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošķūrējot (tag.), nošķūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošķūrētu
Vajadzības izteiksme: jānošķūrē
1.Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
2.Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sniegs jau nošķūrēts, lai sasalst zeme, tad liesim ūdeni.
- Es varētu nošķūrēt sniegu, lai gan tas ir tik garlaicīgi.
- Ja ziemā ieputina, viņas zvana mežsaimniekiem, lai nošķūrē sniegu.
- Ko īsti nošķūrējis " buldozers" [ Ainārs] Šlesers?
- Ceļus tīra, sasnigušo sniegu nošķūrē, bet slidenos posmus nepietiekami nokaisa.