niknums
niknums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | niknums | niknumi |
| Ģen. | niknuma | niknumu |
| Dat. | niknumam | niknumiem |
| Akuz. | niknumu | niknumus |
| Lok. | niknumā | niknumos |
1.Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
2.Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
3.Vispārināta īpašība → nikns3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → nikns4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo tas liecina tikai par impotentu niknumu vai naidu pret valsti.
- "Es paziņoju, ka viņi mirs paši no sava niknuma.
- — Nevaru taču izgāzt savu niknumu uz tevi, vai ne?!
- Kā tu nomoda dzīvē varētu cīnīties ar niknumu sevī un citos?
- Tas bija tautas niknuma uzliesmojums- pret Jums, pret varu.