niknulis
niknulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | niknulis | niknuļi |
| Ģen. | niknuļa | niknuļu |
| Dat. | niknulim | niknuļiem |
| Akuz. | niknuli | niknuļus |
| Lok. | niknulī | niknuļos |
niknule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | niknule | niknules |
| Ģen. | niknules | niknuļu |
| Dat. | niknulei | niknulēm |
| Akuz. | niknuli | niknules |
| Lok. | niknulē | niknulēs |
Cilvēks, kas bieži ir nikns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Niknulis pat pagrūda mani mugurā.
- Kāds niknulis!
- Piemēram, no dusmīgā Aitas kunga viņš baidījās jau pa gabalu, tā tikai vēl trūka, lai tas niknulis viņam pieskartos!
- Ar krievu tojiem ir gluži kā ar cilvēkiem – tiem ir novērojamas rakstura iezīmju atšķirības starp dzimumiem, turklāt viņi var būt gan īsti mīlulīši, gan mazi niknuļi.
- Niknulis 16 oct 2003 , 20 44 Someone normaali cilveeki need no siles