nievīgums
nievīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nievīgums | nievīgumi |
| Ģen. | nievīguma | nievīgumu |
| Dat. | nievīgumam | nievīgumiem |
| Akuz. | nievīgumu | nievīgumus |
| Lok. | nievīgumā | nievīgumos |
Vispārināta īpašība → nievīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nievas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un nievīgumu viņa skatienā nomainīja atzinība.
- Balsī skan zināms nievīgums.
- Viņš nesmaida jauka, labvēlīga garastāvokļa dēļ vai lepnas līdzcietības pārņemts, viņš smaida aiz viltus un, es pat teiktu, nievīguma dēļ.
- Jo nievīgums patiesi ir būtiska viņa rakstura sastāvdaļa, un tas dzimst no dziļā nicinājuma, ko viņš jūt pret cilvēciskajām lietām un darbiem, – saprotams, pret citu cilvēku lietām un darbiem.
- Par regulus nosaukti Kokneses Vjačko XI , 9 , Pleskavas kņazs Vladimirs XV , 13 un lietuvju kunigaitis Stekse XVII , 6 , visos gadījumos ar nievīguma nokrāsu , kas prasa atspoguļojumu tulkojumā