nievājums
nievājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nievājums | nievājumi |
| Ģen. | nievājuma | nievājumu |
| Dat. | nievājumam | nievājumiem |
| Akuz. | nievājumu | nievājumus |
| Lok. | nievājumā | nievājumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- V. Urbutis šķir šādas vārddarināšanas kategorijas: 1) deminutīvi ( deminutiva), kur kopā ar pamazināmajiem vārdiem pieskaita arī atvasinājumus ar palielinājuma, mīlinājuma un nievājuma nozīmi ( augmentativa vai amplificativa, meliorativa un peiorativa vai deteriorativa); 2) darbību nosaukumi jeb deverbālie abstraktie substantīvi ( nomina actionis); 3) īpašību nosaukumi jeb denominālie abstraktie substantīvi ( nomina qualitatis jeb abstracta); 4) darītājvārdi un deverbālie īpašības nesēju nosaukumi ( nomina agentis); 5) denominālie īpašības nesēju nosaukumi ( nomina attributiva); 6) darbības rezultātu nosaukumi ( nomina acti vai nomina resultativa); 7) darbības rīku nosaukumi ( nomina instrumenti); 8) vietu nosaukumi ( nomina loci); 9) personu nosaukumi pēc profesijas ( nomina profesionalia vai nomina auctoris); 10) nosaukumi pēc cilmes un piederības ( nomina originis et possessiva), kur izšķir personu nosaukumus pēc to izcelsmes un dzīves vietas ( nomina gentilia un nomina regionalia), bērnu nosaukumus pēc viņu vecākiem ( patronymica) u. c.; 11) nosaukumi pēc dzimuma šķīruma ( nomina generis vai nomina mota); 12) kopuma nosaukumi ( nomina collectiva); 13) svētku un rituālu nosaukumi ( nomina feriarum et ritualia) ( Urbutis 2009, 330).
- Valodas ekspresīvā leksika ir vārdi, kam piemīt nozīmes ar mīlinājumu, humoru, cildinājumu, nievājumu, nicinājumu un citādu emocionāli ekspresīvu nokrāsu.
- Šī stila vārdi atšķiras ar subjektīvo attieksmi pret runas objektu vai adresātu, kas izpaužas mīlinājuma, pamazinājuma, nievājuma izteiksmē, piemēram, čāpot ( iet).
- Sievietes aktīvi bija paudušas gribu iesaistīties divīzijas darbībā jau 1941. gada rudenī, un dažkārt pēc atteikuma „ ar nievājumu skatījās uz sevi kā uz nepilnvērtīgajiem, jo atteica uzņemt divīzijā”.
- Gramatikās deminutīvus parasti pirmām kārtām skaidro kā darinājumus ar pamazināmo, kā arī emocionāli subjektīva vērtējuma nozīmi ( MLLVG 1959, 113), lielākoties ar pozitīvu attieksmi – piemēram, izsakot sirsnīgumu, mīlīgumu, maigumu, bet tiem var būt arī, gluži pretēji, nievājuma nozīme.