niķis
niķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | niķis | niķi |
| Ģen. | niķa | niķu |
| Dat. | niķim | niķiem |
| Akuz. | niķi | niķus |
| Lok. | niķī | niķos |
1.Slikts ieradums; arī netikums.
1.1.Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
Stabili vārdu savienojumiNiķu maiss (arī pods, polis). Stiķi un niķi.
- Niķu maiss (arī pods, polis) sarunvaloda, frazēma — niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- Stiķi un niķi sarunvaloda, idioma — aušības, nerātnības
1.2.Blēdība, viltība.
2.Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
3.sarunvaloda Niķīga persona.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par dzīvi, par cilvēkiem, par viņu niķiem un vājībām.
- Tiesa, meitenei piemīt kāds niķis – viņa nelabprāt valkā krūšturi.
- Atzīstu, ir man visādi niķi, bet tādi ir ikvienam.
- Plus man bija niķis līst visur, kur vajag un nevajag.
- Tādi paši ar saviem plusiem un mīnusiem, stiķiem un niķiem.