neviltots
neviltots darbības vārds; formā: noliegums, lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | neviltots | neviltoti |
Ģen. | neviltota | neviltotu |
Dat. | neviltotam | neviltotiem |
Akuz. | neviltotu | neviltotus |
Lok. | neviltotā | neviltotos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
neviltota | neviltotas |
neviltotas | neviltotu |
neviltotai | neviltotām |
neviltotu | neviltotas |
neviltotā | neviltotās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | neviltotais | neviltotie |
Ģen. | neviltotā | neviltoto |
Dat. | neviltotajam | neviltotajiem |
Akuz. | neviltoto | neviltotos |
Lok. | neviltotajā | neviltotajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
neviltotā | neviltotās |
neviltotās | neviltoto |
neviltotajai | neviltotajām |
neviltoto | neviltotās |
neviltotajā | neviltotajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
neviltoti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Nolieguma divdabis → viltot.
2.Dabisks, īsts.
3.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; patiess, nemākslots.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pietiek ar nelielu paldies, lai viņas sejā iezagtos neviltots smaids.
- Visi uzdevumi tika izpildīti godam un ir neviltots prieks par uzvaru.
- Palīdzot pārvest neredzēto tehniku, jaunās paaudzes zemnieku izbrīns bijis neviltots.
- Vīra dedzīgums un biedriskums ir neviltots, apkalpe viņas ideālistu mīl.
- Tas būs neviltots brīnums šiem snobiem, patiess trieciens viņu augstprātībai.