nepaklausīgums
nepaklausīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepaklausīgums | nepaklausīgumi |
| Ģen. | nepaklausīguma | nepaklausīgumu |
| Dat. | nepaklausīgumam | nepaklausīgumiem |
| Akuz. | nepaklausīgumu | nepaklausīgumus |
| Lok. | nepaklausīgumā | nepaklausīgumos |
Vispārināta īpašība → nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikt kopīgumā un par nepaklausīgumu norāti un sodīti.
- Īsts atklājums man bija Trešā simfonija, kas uzlādē ar savu stihiskumu un nepaklausīgumu.
- Tomēr šim nepaklausīgumam, kā redzams no gluži nesenās vēstures, arī ir milzīga pozitīva nozīme.