nepaklausība
nepaklausība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepaklausība | nepaklausības |
| Ģen. | nepaklausības | nepaklausību |
| Dat. | nepaklausībai | nepaklausībām |
| Akuz. | nepaklausību | nepaklausības |
| Lok. | nepaklausībā | nepaklausībās |
1.Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
1.1.Rīkojuma, pavēles neievērošana, neizpildīšana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noziedzīgs nodarījums ir nepaklausība kādai tiesiskai normai - aizliedzošai vai pavēlošai.
- Viens no galvenajiem nepaklausības cēloņiem ir vēlēšanās piesaistīt sev pieaugušā uzmanību.
- Par nepaklausību vai sliktu auklēšanu Mariju sita ar siksnu un liedza pārtiku.
- Bērna nevadāmība un nepaklausība – viena no vistipiskākajām skolotāju un vecāku sūdzībām.
- Un tad gaidi nepaklausību grupiņā, kaprīzes un nevēlēšanos doties uz dārziņu.