nebēdnis
nebēdnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nebēdnis | nebēdņi |
| Ģen. | nebēdņa | nebēdņu |
| Dat. | nebēdnim | nebēdņiem |
| Akuz. | nebēdni | nebēdņus |
| Lok. | nebēdnī | nebēdņos |
nebēdne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nebēdne | nebēdnes |
| Ģen. | nebēdnes | nebēdņu |
| Dat. | nebēdnei | nebēdnēm |
| Akuz. | nebēdni | nebēdnes |
| Lok. | nebēdnē | nebēdnēs |
Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kur nebēdnis prieks savus rasas zvaniņus paslēpis?
- Ak, Dievs, tas traips nu gan ir nebēdnis!
- " Un tāpat viņa var nebēdnim uzsist pa dibenu un izraidīt no virtuves.
- Visi lieli nebēdņi, bet tomēr dzīvē derīgi."
- Nekad un nevienam viņš vairs nebija mazais nebēdnis.