nebēdņot
nebēdņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; tikai formā: noliegumsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nebēdņoju | nebēdņojam | nebēdņoju | nebēdņojām | nebēdņošu | nebēdņosim |
| 2. pers. | nebēdņo | nebēdņojat | nebēdņoji | nebēdņojāt | nebēdņosi | nebēdņosiet, nebēdņosit |
| 3. pers. | nebēdņo | nebēdņoja | nebēdņos | |||
Pavēles izteiksme: nebēdņo (vsk. 2. pers.), nebēdņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nebēdņojot (tag.), nebēdņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nebēdņotu
Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties.
Avoti: LLVV