mīņāties
mīņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mīņājos | mīņājamies | mīņājos | mīņājāmies | mīņāšos | mīņāsimies |
| 2. pers. | mīņājies | mīņājaties | mīņājies | mīņājāties | mīņāsies | mīņāsieties, mīņāsities |
| 3. pers. | mīņājas | mīņājās | mīņāsies | |||
Pavēles izteiksme: mīņājies (vsk. 2. pers.), mīņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mīņājoties (tag.), mīņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mīņātos
Vajadzības izteiksme: jāmīņājas
Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties.
Stabili vārdu savienojumiMīņāties (arī mīdīties) uz vietas.
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas — 1. kolokācija Virzīties ļoti lēni2. idioma Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nedaudz mīņājoties un nogaidot, kaķis tomēr izlemj lēkt, un...
- Izsalkušais gateris sāk uz masīvā betons podesta nepacietībā mīņāties un lēkāt.
- Kājās viņiem bija bezgala lielas kurpes, un viņi neveikli mīņājās.
- Koļa piecēlies mīņājas pa virtuvi, kamēr es steidzīgi tukšoju šķīvi.
- Aplūzušie Buržuja nagi, nervozi mīņādamies, smiltīs atstāja ieapaļus nospiedumus.