mērķēt
Lietojuma biežums :
mērķēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
1.1.transitīvs
1.2.Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
1.3.transitīvs
1.4.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
2.Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri