mērcēt
Lietojuma biežums :
mērcēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
1.1.Turot (ko) šķidrumā vai kādā masā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
1.2.Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
1.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Līt, līņāt (parasti ilgstoši).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri