musinātājs
musinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | musinātājs | musinātāji |
| Ģen. | musinātāja | musinātāju |
| Dat. | musinātājam | musinātājiem |
| Akuz. | musinātāju | musinātājus |
| Lok. | musinātājā | musinātājos |
musinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | musinātāja | musinātājas |
| Ģen. | musinātājas | musinātāju |
| Dat. | musinātājai | musinātājām |
| Akuz. | musinātāju | musinātājas |
| Lok. | musinātājā | musinātājās |
Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smieklīgi runāt par kaut kādiem profesionāliem kūdītājiem un musinātājiem.
- Par to nerunā arī tautas musinātāji.
- Vēstures liecības apliecina, ka mākslinieks patiešām bija liels brunču mednieks, musinātājs un kauslis, kas nereti viesojās cietumā.
- Savukārt 5. martā izrādē " Šekspīrs" Egons Dombrovskis atveidos divas lomas – Klerensu un sava vīra musinātāju lēdiju Makbetu.
- “Musinātājs.