musināt
musināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | musinu | musinām | musināju | musinājām | musināšu | musināsim |
| 2. pers. | musini | musināt | musināji | musinājāt | musināsi | musināsiet, musināsit |
| 3. pers. | musina | musināja | musinās | |||
Pavēles izteiksme: musini (vsk. 2. pers.), musiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: musinot (tag.), musināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: musinātu
Vajadzības izteiksme: jāmusina
2.apvidvārds Sīkt (kā mušai vai odam).
3.apvidvārds Čukstoši, klusi runāt, murmināt.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kāds var musināt, kāds var aicināt uz kaut kādiem nemieriem,
- Hazaals apgalvoja, ka grāmatas mērķis nebija musināt uz teroraktiem.
- Musināt, nicināt, nosodīt, nevis ieklausīties un aizdomāties.
- Viņam nevajadzēja ilgi mūs musināt, mēs ātri varējām saliedēt savu komandu.
- Varbūt es uz revolūciju viņas musinu, uz brīvību?