muklājs
muklājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muklājs | muklāji |
| Ģen. | muklāja | muklāju |
| Dat. | muklājam | muklājiem |
| Akuz. | muklāju | muklājus |
| Lok. | muklājā | muklājos |
1.Staigna, purvaina vieta.
2.pārnestā nozīmē Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Šī taču nav bultas zīme, bet gan muklāja norāde.
- – Kad stāvi liela muklāja malā, otra mala ir nesaredzama.
- Ilglaicīgākie no viņiem " Muklājā" dzied jau 25 gadus.
- Cilvēks pat nenojauš un nejūt, ka lēnām tiek iesūkts depresijas muklājā.
- Visu šo te — šo muklāju — es būtu pārdevusi.