muklaine
muklaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muklaine | muklaines |
| Ģen. | muklaines | muklaiņu |
| Dat. | muklainei | muklainēm |
| Akuz. | muklaini | muklaines |
| Lok. | muklainē | muklainēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau visu es biju atradusi, uz kurieni mani vilināja dzirdēts notikums vai trāpīgs nosaukums, jau vairāki simti kilometru trīs vasarās bija nostaigāti, jau luksti un popes izbristas, bradus izmīcīti dumbri, izžļurkstinātas tādas muklaines, kur niedres sniedzas pār galvu un apkārt švīkstot ceļas brūnkakles, jau nāsis kņudināja ne vien sfagnu sūnas un vaivariņu smārds, bet lēpeņu smarža un elodeju svaigums, jau ļoti, ļoti tuvs viedās tas, ko es meklēju, bet, jo tuvāk gāju, jo dziļāk stigu, es iegrimu līdz potītēm, līdz puslieliem, līdz, iemukuši uzreiz pāri ceļiem, samierinājos un griezos atpakaļ, jo Panders rokā nedevās, skatienam neatklājas, — ar sudraba karūsām, ar laivu pie steķa, ar gulbja ligzdu un ziedošām laiksnēm Panders man palika neaizsniedzams kā noburts.