mužiks
mužiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mužiks | mužiki |
| Ģen. | mužika | mužiku |
| Dat. | mužikam | mužikiem |
| Akuz. | mužiku | mužikus |
| Lok. | mužikā | mužikos |
1.Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
2.Zemnieks; laucinieks.
3.Vīrietis.
4.Ieslodzītais, kas strādā cietumā.
5.Noziedznieks, kas neievēro "zagļu likumus", kriminālvides tradīcijas.
Avoti: SLG, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas izrādījas dūšigs mužiks ar aizpampušām acīm un ģīmi pažarnieku mašīnas krāsā…
- Trimdas latvietis prāvests Ringolds Mužiks par mītnes zemi izvēlējās Angliju.
- Bet iedomājieties — viņa visu dara tā, kā tas mužiks liek.
- Mani bērni ir emocionālie, ar baigo jušanu, Mārim – tādi mužiki.
- "Ja runā vienkārši un banāli, mans tētis ir īsts " mužiks".