mušiņa
mušiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mušiņa | mušiņas |
| Ģen. | mušiņas | mušiņu |
| Dat. | mušiņai | mušiņām |
| Akuz. | mušiņu | mušiņas |
| Lok. | mušiņā | mušiņās |
1.Dem. → muša.
2.joma: tekstilrūpniecība Dzijas defekts, lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
3.Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu.
4.apvidvārds Adījuma raksts.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virtuvi var apsēst augļu mušiņas drozdofilas, kā arī citi kaitēkļi.
- Mans pimpis bija aplipis ar prusakiem kā sapuvis banāns ar mušiņām.
- Mušiņa aizklāja ausis ar spārniņiem un vēlējās visa paslēpties zem tiem.
- Mušiņa nodomāja, ka viņš ir skaists, taču tik dumjš.
- Mušiņa pēkšņi un neatvadījusies laidās prom, bēguļodama no krītošajām lāsēm.