mušīt
mušīt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mušīju | mušījam | mušīju | mušījām | mušīšu | mušīsim |
| 2. pers. | mušī | mušījat | mušīji | mušījāt | mušīsi | mušīsiet, mušīsit |
| 3. pers. | mušī | mušīja | mušīs | |||
Pavēles izteiksme: mušī (vsk. 2. pers.), mušījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mušījot (tag.), mušīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mušītu
Vajadzības izteiksme: jāmušī
1.Nāvēt.
2.Spaidīt un mīlēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neatlika nekas cits kā nekrietnos miega traucētājus ķert rokā un mušīt nost.
- Cik skumjš sakņupa Kalvu puķu dārzs, kad to bija mušījis pirmais salonis.
- Nu redz, ap piecdesmit izlaistu un varētu atkal iet un mušīt nost vēl kādu.
- Māksla mākslai vismaz nemušī nost citus cilvēkus.
- Tikai lai nevienu nemušī nost!”