muķis
muķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muķis | muķi |
| Ģen. | muķa | muķu |
| Dat. | muķim | muķiem |
| Akuz. | muķi | muķus |
| Lok. | muķī | muķos |
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Muķis gan bija uzpampis biezs, bet iekšā vairāk papīru nekā naudas.
- Nē, kundzēna papīrus viņam nevajag, tos pa gaisu, pašu muķi renstelē.
- Svārku iekškabatā kārtīgs muķis.
- 2000. gadā viņš savā muķī spēja saskaitīt knapi pāris tūkstošu latu, taču pērn – jau gandrīz 50 000 latu.
- Uz katrīnām viņš neko daudz necerēja — lai cik bagāts, kurš tev simtniekus nēsās muķī līdzi, ne katrā bodē atradīsies, ar ko samainīt.