mūķīzeris
mūķīzeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mūķīzeris | mūķīzeri |
Ģen. | mūķīzera | mūķīzeru |
Dat. | mūķīzerim | mūķīzeriem |
Akuz. | mūķīzeri | mūķīzerus |
Lok. | mūķīzerī | mūķīzeros |
Rīks, ko izmanto atslēgšanai bez atslēgas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 15. nodaļa, kurā bērni saņem Universālos Mūķīzerus un atkritumi birst gultās
- Viņš mēdza sirot pa nomaļām ieliņām ar stieples mūķīzeri kabatā.
- Apspriedušies viņi nolēma vadīties pēc instrukcijas 647/89 un ar mūķīzeri atslēdza durvis.
- Durvju virinātāju jau ir daudz, bet mūķīzeru maz.
- Tiem vajadzēja īpašus mūķīzerus un ierīces, kas prata noskenēt un atslēgt signalizāciju.