monogāmija
monogāmija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monogāmija | monogāmijas |
| Ģen. | monogāmijas | monogāmiju |
| Dat. | monogāmijai | monogāmijām |
| Akuz. | monogāmiju | monogāmijas |
| Lok. | monogāmijā | monogāmijās |
1.Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; vienlaulība; viensievība; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
2.joma: zooloģija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
3.Parādība, ka vienas un tās pašas sugas augiem ir vai nu tikai viendzimuma, vai tikai divdzimumu ziedi.
Avoti: LLVV, ĢT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1. Samanta: „ Meitenes, šķiet, ka man ir monogāmija.
- Skatījos par to dokumentālo filmu – monogāmija vienkārši nav iespējama.
- Monogāmija faktiski ir veids, kā pretoties tai dievietes stihijai.
- Turklāt patiesa monogāmija nozīmējot vienu sievu, vienu mīļāko un vienu garkājainu sekretāri.
- Viņa dievina seksu, ir izteikta un pareiza monogāmijas piekritēja - pieder vienam partnerim.