vienlaulība
vienlaulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienlaulība | vienlaulības |
| Ģen. | vienlaulības | vienlaulību |
| Dat. | vienlaulībai | vienlaulībām |
| Akuz. | vienlaulību | vienlaulības |
| Lok. | vienlaulībā | vienlaulībās |
Laulības forma – viena pāra pastāvīga dzimumkopdzīve; arī monogāmija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šie noteikumi, kas Civillikumā definēti kā " šķēršļi laulības noslēgšanai" ir minimāli nepieciešami, lai nodrošinātu veselīgu ģimenes attiecību pamatu veidošanu, brīvu un brīvprātīgu laulības noslēgšanu, vienlaulības principa ievērošanu.
- , mīlu, tādēļ grib vienlaulību līdz ar sievas pacelšanu.
- Sieviete arī likumīgā laulībā redz mīlas turpināšanu, tādēļ sajūt vienlaulību kā aprobežojumu.
- Es par agri gribēju vienlaulību, ķīmisku sakušanu.
- Agrākā laulība, būdama vienlaulība, deva vienīgo līdzekli pārvarēt vientulību caur cilvēka pasaules divkārtošanu.