monoftongs
monoftongs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monoftongs | monoftongi |
| Ģen. | monoftonga | monoftongu |
| Dat. | monoftongam | monoftongiem |
| Akuz. | monoftongu | monoftongus |
| Lok. | monoftongā | monoftongos |
Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
Avoti: VsV