monisms
monisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monisms | monismi |
| Ģen. | monisma | monismu |
| Dat. | monismam | monismiem |
| Akuz. | monismu | monismus |
| Lok. | monismā | monismos |
Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neitrālo monismu" mūsdienās skaidrojis angļu filozofs un matemātiķis Bērtrands Rasels.
- 7 Šopenhauera duālismam jeb smadzeņcentriskumam var pretī likt Spillera monismu.
- Alberto Kofas ieviestajam dalījumam, var saukt par semantisko duālismu un semantisko monismu.
- Viduslaiku tiesību plurālisms bija jāaizstāj ar striktu tiesību monismu.
- Leibnica sekotājs apgaismības filozofs un matemātiķis Kristiāns Volfs ieviesa terminus kosmoloģija un monisms.