mocis
mocis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mocis | moči |
| Ģen. | moča | moču |
| Dat. | mocim | močiem |
| Akuz. | moci | močus |
| Lok. | mocī | močos |
Motocikls.
PiemēriMan tas mocis pašam noderēs, kad braukšu uz Latviju atpūsties.
- Man tas mocis pašam noderēs, kad braukšu uz Latviju atpūsties.
- Viņš nesās pāri ielai pie sarkanās gaismas, apdzina mašīnas, kas taurēja vienā taurēšanā, apdzina močus un divriteņus.
- Gan vecāmāte, gan es, mēs redzējām, ka viņš ir pamatīgi novājējis, lai gan seja tvīka no brauciena ar moci.
- Ilmāru ekur divus gadus iesēdināju par moča zādzību, Ješku — uz gadu par kaušanos ballē.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos:šeit