mocītis
mocītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mocītis | mocīši |
| Ģen. | mocīša | mocīšu |
| Dat. | mocītim | mocīšiem |
| Akuz. | mocīti | mocīšus |
| Lok. | mocītī | mocīšos |
Avoti: Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labi, ka viņam bijis jaudīgs mocītis un viņš paspējis aizlaisties.
- Nu jau divus gadus Skrīveros tapušais mocītis ripo pa Rīgas ielām.
- Pasākumā piedalīsies arī pats mocīša atjaunotājs un gleznas autors Mārtiņš Lasis.
- cik maz viņš ir pavadījis laika šī savainojuma dēļ uz mocīša,
- Vispirms puika izmēģinājis braukšanu ar kvadraciklu, tad pārsēdies uz mocīša.