mošķis
mošķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mošķis | mošķi |
| Ģen. | mošķa | mošķu |
| Dat. | mošķim | mošķiem |
| Akuz. | mošķi | mošķus |
| Lok. | mošķī | mošķos |
1.Ļauna mītiska būtne.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks.
2.1.Kaitīgs, nevēlams kukainis.
3.apvidvārds Tūļa, cilvēks, kas netiek uz priekšu ar darbu; ģeķis, āksts.
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī viņš bija dzirdējis ūpja saucienu un atcerējās cīņu ar mošķiem.
- To darot, mošķi auroja tā, ka ausis krita ciet.
- Kāpēc pie rīsiem nevarētu pasniegt ceptas tīģergarneles vai jūras mošķu mērcīti?
- Tikpat varonīgi cīnījās troļļi, tomēr mošķu pārspēks vēl bija liels.
- Vajadzēja lemt, ko darīt ar sagūstītajiem, alās iespundētajiem mošķiem.