mošķība1
mošķība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mošķība | mošķības |
| Ģen. | mošķības | mošķību |
| Dat. | mošķībai | mošķībām |
| Akuz. | mošķību | mošķības |
| Lok. | mošķībā | mošķībās |
1.Ākstība, māņu piekopšana.
2.Spokošanās.
3.Izlikšanās, niekošanās, nosodāma rīcība.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču cilvēkiem visādas šitādas rādības un mošķības pavīdē un atkal pazūd.
- – Nu, re, kaut kāda mošķība tevī tomēr pastāv.
- Un kā tu to visu izskaidro cilvēkam, kas šitādām mošķībām un pravietošanām netic?
- Tās vienādiņ bija kaut kas līdzīgs mošķībām, kādas rādās, ja esi aizmidzis ar nevārītu pupu pārēstu vēderu un nespēj laikus pamosties.
- Es vēl sapērku pēdējos našķus un mošķības mājiniekiem un pasūtām slaveno Pekinas pīli.