mizasblakts
mizasblakts
formā: daudzskaitlis Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; ~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
Stabili vārdu savienojumiPriežu mizasblakts.
- Priežu mizasblakts taksons — mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns
Avoti: LD, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējamas vēl 3 4 Aradus sugas Aneurus avenius Dufour , 1833 Aradus betulae Linnaeus , 1758 Aradus brevicollis Fall n , 1807 Aradus cinnamomeus Panzer , 1806 priežu mizasblakts LB Aradus corticalis Linnaeus , 1758 Aradus depressus Fabricius , 1794 B Aradus erosus Fall n , 1807 Aradus lugubris Fall n , 1807 Mezira tremulae Germar , 1822 Familia Berytidae Fieber , 1851 vālīšblaktis Berytinus Berytinus minor Herrich Schaeffer , 1835 Metatropis rufescens Herrich Schaeffer , 1835 Neides tipularius Linnaeus , 1758 Familia Ceratocombidae Fieber , 1860 Ceratocombus Ceratocombus coleoptratus Zetterstedt , 1819
- Jo vairāk, ka tas pat īsti nav nepieciešams, jo šo bērzu mizasblakti var konstatēt principā arī tāpat vien - nemaz nelupinot nekādas mizas!
- Tā ir bērzu mizasblakts ( Aradus betulae ) , kas g.k. apdzīvo nokaltušu bērzu stumbeņus, kas ir apauguši ar parastajām posaspiepēm ( Fomes fomentarius ) .
- Protams, es nenoliegšu, ka es pats ik pa laikam kādu nokaltuša bērza mizu tomēr nolupinu taču lielākoties to daru vien vietās ko uzskatu par piemērotām kādas konkrētas sugas ( kaut vai šīs pašas - bērzu mizasblakts) atrašanai.